Statūti, rullis

STATŪTI

I. Biedrības mērķi.

§ 1. Latviešu biedrības mērķis ir veicināt latviešu tautas un savu biedru izglītību, sekmēt viņu   nacionāli-kulturālo  un   sabiedrisko  attīstību,  izkopt  viņu valstisko  apziņu,   veicināt  zinību,  mākslu  un   latviešu  literatūru,  sniegt  pabalstu latviešu  studējošai  jaunatnei  un   trūkuma  cietējiem  un   piekopt  biedru  savstarpējo satiksmi.

§ 2. Savu mērķu sasniegšanai biedrība rīko sapulces, priekšlasījumus, koncertus, teātra izrādes, izdod un izplata grāmatas, rakstu krājumus, laikrakstus, atver un uztur skolas, muzeju, bibliotēkas un lasītavas, nodibina dziedāšanas korus un orķestrus, sarīko saviesīgus vakarus, atklāj un

pārvalda attiecīgas nodaļas un komisijas. Biedrība ir juridiska persona un kā tāda iegūst savām vajadzībām kustamus un nekustamus īpašumus. Biedrībai ir savs karogs un zīmogs ar uzrakstu “Latviešu Biedrība” un viņas  darbības rajons ir visa  Latvija ar valdes sēdekli Rīgā.  Biedrība savu  mērķu sekmēšanai var kopā  ar citām biedrībām apvienoties savienībā, kā arī dibināt nodaļas Latvijā.  Attiecīgām  nodaļām  ir   savi   zīmogi,  kuri   pasūtami  un   saņemami  caur biedrības valdi.

II. Biedrības līdzekļi.

§ 3. Biedrības līdzekļi rodas no:  a)   biedru  maksas,  b)   ziedojumiem  un novēlējumiem  c)  izrīkojumu,  priekšlasījumu,  nekustamu  īpašumu  ienākumiem  un citiem pasākumiem.

III. Biedru sastāvs, iestāšanās un izstāšanās kārtība.

§  4.  Biedrība  sastāv  no:   a)  goda biedriem, b) īstiem  biedriem,  c)  biedriem­veicinātājiem un d) mūža biedriem.

§ 5.  Par  biedrības godabiedriem  ievēl   biedrības valde ar  3/4   klātesošo valdes locekļu  balsu    vairākumu,   aizklāti  balsojot,  ievērojamus  tautas  darbiniekus  vai personas,  kurām  sevišķi  nopelni  Biedrības  mērķu  un   centienu veicināšanā. Godabiedri atsvabināti no kārtējās biedru maksas un var  piedalīties visās biedrības sapulcēs ar padomdevēja balsi. Godabiedru pienākums ir izvirzīt jaunu godabiedru kandidatūras valdes apstiprināšanai.

§ 6. Par  biedrības īstiem biedriem var  būt  personas, kas  sasniegušas pilngadību un kuras valde uzņem par  biedriem ar 2/3 klātesošo valdes locekļu balsu  vairākumu. Jaunie biedri pieteicami no viena valdes locekļa atsevišķā biedru kandidātu sarakstā, kurš izliekams biedrības telpās vienu mēnesi pirms jauno biedru uzņemšanas. Biedrības īsteniem biedriem ir tiesības vēlēt un tikt ievēlētiem Biedrības institūcijās. Īsteno biedru pienākumi ir ievērot Biedrības statūtus un ar savu darbību veicināt Biedrības mērķu sasniegšanu.

§ 7. Par biedriem-veicinātājiem var būt personas, kas veicina biedrības mērķus rakstniecības   laukā   vai    citā    biedrības   nozarē   un   kuras   valde   par    biedriem­ veicinātājiem uzņem uz 2 valdes locekļu priekšlikumu ar 2/3 klātesošo valdes locekļu Balsu vairākumu,  un var piedalīties biedrības pilnās un nodaļu sapulcēs ar padomdevēja balsi. Biedriem-veicinātājiem pienākums ir izvirzīt jaunu biedru-veicinātāju kandidatūras valdes apstiprināšanai.

§ 8. Par biedrības mūžabiedriem var būt personas, kuras nepārtraukti bijušas par biedrības īstiem biedriem 25 gadus un paziņo biedrības runasvīru-delegātu sapulcei savu vēlēšanos tapt  par  mūžabiedriem. Mūžabiedri atsvabināti no biedru maksas, bet bauda visas īsto biedru tiesības. Mūžabiedru pienākums ir izvirzīt jaunu mūžabiedru kandidatūras valdes apstiprināšanai.

§ 9.  Biedris izstājas  no  biedrības:  a)  labprātīgi,  rakstiski  paziņojot  par  savu izstāšanos runasvīru-delegātu sapulcei, b)  ja  biedrs gada  laikā  nav  nokārtojis savas biedru maksas. Izpildījis savus pienākumus pret biedrību, biedrs var atkal  iestāties par  biedri,  ja  tam   piekrīt  1/2   no  klātesošiem runasvīriem.  Ja  biedrs strādā pretim biedrībai  vai   viņas    noteikumiem,   vai   vispārīgi  kaitē    biedrības   interesēm,  tad runasvīru-delegātu   sapulce   var    viņu   izslēgt   ar   2/3    klātesošo   runasvīru   balsu vairākumu.

IV. Biedrības darbības pārvaldīšana.

§  10.  Biedrību  pārvalda:  a)  biedrības  priekšnieks,  b)  biedru  pilnsapulce,  c)  biedrības runasvīru-delegātu sapulce, d) biedrības valde.

Biedrības priekšnieks vada biedrības darbību saskaņā ar likumu un statūtiem un reprezentē biedrību uz ārieni. Viņš ir arī runasvīru-delegātu sapulces un valdes priekšsēdētājs.  Biedrības  priekšnieku  uz   trim   gadiem  no   runasvīru  vidus  ievēl pilnsapulce,  ja biedrības  biedru  skaits ir  mazāks kā  pieci   simti:   pretējā  gadījumā biedrības priekšnieku no runasvīru vidus tāpat  uz trim  gadiem ievēl  runasvīru sapulce kā  pilnsapulces pilnvarotā. Ja priekšnieks atteicies no amata vai  miris, līdz  pirmais pilnsapulcei vai  runasvīru sapulcei viņa  amatu izpilda viņa  vietnieks. Pēc amata laika notecēšanas par priekšnieku var ievēlēt no jauna to pašu  personu.

V. Biedru pilnsapulce.

§ 11. Pilnsapulces ir kārtējas un ārkārtējas. Kārtējās sapulces sasauc biedrības valde divreiz gadā: pirmā pusgadā gada pārskata caurskatīšanai, revīzijas komisijas ziņojumu, valdes un runasvīru priekšlikumu izspriešanai, biedrības priekšnieka (šo statūtu § 10. paredzētā gadījumā), runasvīru un valdes locekļu vēlēšanai; otrā pusgadā – revīzijas komisijas locekļu vēlēšanai; biedru maksas noteikšanai nākošam gadam, kā arī citu steidzīgu jautājumu izšķiršanai. Pilnsapulcei piekrīt arī izlemt biedrības likvidācijas jautājumu.

§  12.   Ārkārtējās pilnsapulces sanāk: a)  uz  valdes lēmuma pamata, b)  ja rakstiski pieprasa 1/10    biedru  daļa,   motivējot  apspriežamos  jautājumus.  Pēdējā gadījumā  valdei  jāsasauc  pilnsapulce  mēneša  laikā   no   pieprasījuma  saņemšanas dienas, sniedzot atsauksmes un paskaidrojumus pieprasījumā ierosinātos jautājumos.

§ 13.  Pilnsapulces, vietu   laiku   un  dienas kārtību valde izziņo vismaz desmit dienas pirms pilnsapulces divos vietējos laikrakstos  vai  ar  pavēstēm.  Šādā  kārtībā izziņotas pilnsapulces ir pilntiesīgas, ja tanīs  piedalās vismaz 45 biedri.

§  14.   Pilnsapulces  atklāj  biedrības priekšnieks  vai  tā  vietnieks,  bet  vada   no sapulces sevišķi ievēlēts sapulces vadītājs. Sapulču lēmumus un atzinumus ieraksta protokolu grāmatā valdes rakstvedis.

§ 15. Pilnsapulces pieņem savus lēmumus ar  vienkāršu klātesošo biedru balsu vairākumu. Lēmumi par  biedrības likvidēšanu pieņemami ar  9/10 visu  biedru balsu vairākumu.

VI. Runasvīru – delegātu sapulce.

§ 16.  Runasvīru – delegātu  sapulce  ir pilnsapulces pārstāvju sapulce, kas sastāv no  trīsdesmit  sešiem biedriem  – runasvīriem, kurus izvēl  kārtējā pilnsapulcē, aizklāti balsojot, uz trim  gadiem, pie kam 1/3 no ievēlētiem runasvīriem, kas  dabūjuši mazāko balsu  skaitu, izstājas no runasvīru sastāva nākošā gadā;   gadu  pēc  tam  izstājas turpmākā 1/3 un  trešā   gadā  pēdējā 1/3 runasvīru. Izstājušos runasvīrus var no jauna ievēlēt.

§ 17. Runasvīru – delegātu  sapulce  izpilda  pilnu   sapulču lēmumu, pārvalda biedrības un viņas  nodaļu mantu, noteic biedrības un viņas  nodaļu un komisiju darba kārtību,  izstrādā  noteikumus  valdei,  un    pieņem   statūtu   grozījumus.   Runasvīru   sēdes   sasauc   biedrības valde vai 1/10 biedrības biedru.   Sēdes    ir   pilntiesīgas,   ja   viņās    piedalās   vairāk  nekā   1/4   no   visiem runasvīriem,  biedrības  priekšniekam  vai   viņa   uzdevumā  tā   vietniekam  klātesot. Runasvīru sapulce  lēmumus   pieņem   ar    vienkāršu   balsu     vairākumu,   izņemot jautājumus, kas  minēti atsevišķi šinīs  statūtos; lēmumi uzskatāmi par  pieņemtiem, ja vajadzīgo balsu  skaitā ietilpst sēdes vadītāja balss. Ja  kāds  runasvīrs neapmeklē pusi no  visām sēdēm gada  laikā  bez  attaisnojamiem iemesliem, tad  viņš  uzskatāms par izstājušos no runasvīru sapulces un viņa  vietā  ievēlams nākošā pilnsapulcē cits  runas vīrs.

VII. Valde.

§ 18. Runasvīri ievēl  no sava  vidus uz trīs gadiem,  aizklāti balsojot, ar vienkāršu balsu  vairākumu, deviņus valdes locekļus: priekšsēdētāja vietnieku, rakstvedi, mantzini un piecus komisiju  vai   nodaļu  vadītājus,  pie   kam   pēdējie  var   arī   nebūt  runasvīri.  Valdes priekšsēdētājs ir biedrības priekšnieks. Valde ir biedrības izpildu orgāns, sasauc pilnsapulces, sastāda pārskatus par biedrības darbību un pārstāv biedrību tiesas un citās  lietās   bez   atsevišķas  pilnvaras  priekšnieka  vai   viņa   uzdevumā  tā   vietnieka personā. Valdes sēdes sasauc un vada biedrības priekšnieks, vai viņa prombūtnē viņa vietnieks, un tās ir pilntiesīgas, pieciem locekļiem klātesot, to starpā biedrības priekšniekam, vai viņa   uzdevumā tā  vietniekam.  Lēmumi pieņemami  ar  vienkāršu balsu   vairākumu,  un  uzskatāmi  par  pieņemtiem, ja  vajadzīgo  balsu   skaitā ietilpst sēdes vadītāja balss. Ikvienam valdes loveklim ir tiesības pārstāvēt biedrību tikai kopā ar vēl vienu valdes locekli.

VIII. Revīzijas un citas komisijas.

§ 19. Kārtēja pilnsapulce, kura sapulcējas uz šo statūtu § 11. noteikumu pamata otrā pusgadā ievēl ar vienkāršu balsu vairākumu, aizklāti balsojot, sešus revīzijas komisijas  locekļus  un  divus  kandidātus  biedrības  notecējušā  gada  ienākumu  un izdevumu  pārbaudīšanai. Revīzijas komisijai pilnvaru termiņš ir 1 gads. Revīzijas komisijas locekļus  sasauc  uz  pirmo  sēdi  ar pavēstēm komisijas loceklis, kas ievēlēts ar lielāko balsu vairākumu, bet turpmākās sēdes sasauc un vada no komisijas locekļiem ar vienkāršu balsu vairākumu ievēlētais priekšnieks. Revīzijas komisija sadala revīzijas darbus starp saviem locekļiem, taisa savus lēmumus ar vienkāršu balsu vairākumu, ziņo nākošai kārtējai pilnsapulcei par revīzijas rezultātiem, iepazīstinādama septiņas dienas iepriekš pilnas sapulces biedrības valdi ar saviem atzinumiem un priekšlikumiem.

§ 20. Atsevišķu biedrības nozaru pārzināšanai un atsevišķu uzdevumu izpildīšanai runasvīru sapulce var nodibināt īpašas komisijas, kuras darbojas saskaņā ar statūtiem un runasvīru sapulces izdotiem noteikumiem.

IX. Vispārējie noteikumi.

§ 21. Par visām biedrības pilnsapulcēm vedami protokoli, kas nolasāmi pieņemami un parakstāmi no pilnsapulces vadītāja un rakstveža.

§ 22. Visi jautājumi, kuri nav statūtos īpaši minēti, izlemjami biedrības sapulcēs ar vienkāršu balsu vairākumu un atklāti  balsojot,  bet  ja  pieci  no  klātesošajiem sapulces dalībniekiem vēlas aizklātu balsošanu, tad jābalso aizklāti. Balsīm līdzīgi daloties, uzskatāms par pieņemtu tas lēmums, par kuru nobalso vairāk nekā puse no klātesošajiem biedriem.

X. Biedrības likvidācija.

§ 23. Biedrību var likvidēt uz pilnsapulces lēmumu ar 9/10 visu biedru balsu vairākumu. Pēdējā gadījumā pilnsapulce var nodot likvidācijas darbus valdei vai arī ievēlēt  atsevišķu  likvidācijas  komisiju  no  mazākais  trim  personām.  Likvidācijas komisijai jāsasauc likvidācijas sapulce, kura izpilda biedrības saistības, bet izlieto biedrības pārpalikušo mantu saskaņā ar pilnsapulces lēmumus.

§  24. Pēc likvidācijas nobeigšanas likvidatori sastāda pārskatu par savu darbību, kuru iesniedz biedru pilnsapulcei caurlūkošanai un apstiprināšanai. Par likvidēšanas lēmuma pieņemšanu un likvidācijas nobeigšanu likvidatori ziņo Latvijas Republikas Uzņēmumu Reģistram un publicē “Valdības Vēstnesī”.

Dibinātāju pilnvarotie parakstīt statūtus:
Ditta Rietuma
Edvīns Čulkstēns

—————————————————————————————————————-

Iespējams, ka LBai būtu bijis vieglāk uzsākt darbu, ja dibinātāji būtu par statūtu pamatu izmantojuši nevis 11938. gada, bet gan 11923. g. statūtus, kurus var lejuplādēt šeit

RLB Statūti 1923.g

—————————————————————————————————————–

Sapulču kārtības rullis

Latviešu Biedrības kārtības rullis