STATŪTI
I. Biedrības mērķi.
§ 1. Latviešu biedrības mērķis ir veicināt latviešu tautas un savu biedru izglītību, sekmēt viņu nacionāli-kulturālo un sabiedrisko attīstību, izkopt viņu valstisko apziņu, veicināt zinību, mākslu un latviešu literatūru, sniegt pabalstu latviešu studējošai jaunatnei un trūkuma cietējiem un piekopt biedru savstarpējo satiksmi.
§ 2. Savu mērķu sasniegšanai biedrība rīko sapulces, priekšlasījumus, koncertus, teātra izrādes, izdod un izplata grāmatas, rakstu krājumus, laikrakstus, atver un uztur skolas, muzeju, bibliotēkas un lasītavas, nodibina dziedāšanas korus un orķestrus, sarīko saviesīgus vakarus, atklāj un
pārvalda attiecīgas nodaļas un komisijas. Biedrība ir juridiska persona un kā tāda iegūst savām vajadzībām kustamus un nekustamus īpašumus. Biedrībai ir savs karogs un zīmogs ar uzrakstu “Latviešu Biedrība” un viņas darbības rajons ir visa Latvija ar valdes sēdekli Rīgā. Biedrība savu mērķu sekmēšanai var kopā ar citām biedrībām apvienoties savienībā, kā arī dibināt nodaļas Latvijā. Attiecīgām nodaļām ir savi zīmogi, kuri pasūtami un saņemami caur biedrības valdi.
II. Biedrības līdzekļi.
§ 3. Biedrības līdzekļi rodas no: a) biedru maksas, b) ziedojumiem un novēlējumiem c) izrīkojumu, priekšlasījumu, nekustamu īpašumu ienākumiem un citiem pasākumiem.
III. Biedru sastāvs, iestāšanās un izstāšanās kārtība.
§ 4. Biedrība sastāv no: a) goda biedriem, b) īstiem biedriem, c) biedriemveicinātājiem un d) mūža biedriem.
§ 5. Par biedrības godabiedriem ievēl biedrības valde ar 3/4 klātesošo valdes locekļu balsu vairākumu, aizklāti balsojot, ievērojamus tautas darbiniekus vai personas, kurām sevišķi nopelni Biedrības mērķu un centienu veicināšanā. Godabiedri atsvabināti no kārtējās biedru maksas un var piedalīties visās biedrības sapulcēs ar padomdevēja balsi. Godabiedru pienākums ir izvirzīt jaunu godabiedru kandidatūras valdes apstiprināšanai.
§ 6. Par biedrības īstiem biedriem var būt personas, kas sasniegušas pilngadību un kuras valde uzņem par biedriem ar 2/3 klātesošo valdes locekļu balsu vairākumu. Jaunie biedri pieteicami no viena valdes locekļa atsevišķā biedru kandidātu sarakstā, kurš izliekams biedrības telpās vienu mēnesi pirms jauno biedru uzņemšanas. Biedrības īsteniem biedriem ir tiesības vēlēt un tikt ievēlētiem Biedrības institūcijās. Īsteno biedru pienākumi ir ievērot Biedrības statūtus un ar savu darbību veicināt Biedrības mērķu sasniegšanu.
§ 7. Par biedriem-veicinātājiem var būt personas, kas veicina biedrības mērķus rakstniecības laukā vai citā biedrības nozarē un kuras valde par biedriem veicinātājiem uzņem uz 2 valdes locekļu priekšlikumu ar 2/3 klātesošo valdes locekļu Balsu vairākumu, un var piedalīties biedrības pilnās un nodaļu sapulcēs ar padomdevēja balsi. Biedriem-veicinātājiem pienākums ir izvirzīt jaunu biedru-veicinātāju kandidatūras valdes apstiprināšanai.
§ 8. Par biedrības mūžabiedriem var būt personas, kuras nepārtraukti bijušas par biedrības īstiem biedriem 25 gadus un paziņo biedrības runasvīru-delegātu sapulcei savu vēlēšanos tapt par mūžabiedriem. Mūžabiedri atsvabināti no biedru maksas, bet bauda visas īsto biedru tiesības. Mūžabiedru pienākums ir izvirzīt jaunu mūžabiedru kandidatūras valdes apstiprināšanai.
§ 9. Biedris izstājas no biedrības: a) labprātīgi, rakstiski paziņojot par savu izstāšanos runasvīru-delegātu sapulcei, b) ja biedrs gada laikā nav nokārtojis savas biedru maksas. Izpildījis savus pienākumus pret biedrību, biedrs var atkal iestāties par biedri, ja tam piekrīt 1/2 no klātesošiem runasvīriem. Ja biedrs strādā pretim biedrībai vai viņas noteikumiem, vai vispārīgi kaitē biedrības interesēm, tad runasvīru-delegātu sapulce var viņu izslēgt ar 2/3 klātesošo runasvīru balsu vairākumu.
IV. Biedrības darbības pārvaldīšana.
§ 10. Biedrību pārvalda: a) biedrības priekšnieks, b) biedru pilnsapulce, c) biedrības runasvīru-delegātu sapulce, d) biedrības valde.
Biedrības priekšnieks vada biedrības darbību saskaņā ar likumu un statūtiem un reprezentē biedrību uz ārieni. Viņš ir arī runasvīru-delegātu sapulces un valdes priekšsēdētājs. Biedrības priekšnieku uz trim gadiem no runasvīru vidus ievēl pilnsapulce, ja biedrības biedru skaits ir mazāks kā pieci simti: pretējā gadījumā biedrības priekšnieku no runasvīru vidus tāpat uz trim gadiem ievēl runasvīru sapulce kā pilnsapulces pilnvarotā. Ja priekšnieks atteicies no amata vai miris, līdz pirmais pilnsapulcei vai runasvīru sapulcei viņa amatu izpilda viņa vietnieks. Pēc amata laika notecēšanas par priekšnieku var ievēlēt no jauna to pašu personu.
V. Biedru pilnsapulce.
§ 11. Pilnsapulces ir kārtējas un ārkārtējas. Kārtējās sapulces sasauc biedrības valde divreiz gadā: pirmā pusgadā gada pārskata caurskatīšanai, revīzijas komisijas ziņojumu, valdes un runasvīru priekšlikumu izspriešanai, biedrības priekšnieka (šo statūtu § 10. paredzētā gadījumā), runasvīru un valdes locekļu vēlēšanai; otrā pusgadā – revīzijas komisijas locekļu vēlēšanai; biedru maksas noteikšanai nākošam gadam, kā arī citu steidzīgu jautājumu izšķiršanai. Pilnsapulcei piekrīt arī izlemt biedrības likvidācijas jautājumu.
§ 12. Ārkārtējās pilnsapulces sanāk: a) uz valdes lēmuma pamata, b) ja rakstiski pieprasa 1/10 biedru daļa, motivējot apspriežamos jautājumus. Pēdējā gadījumā valdei jāsasauc pilnsapulce mēneša laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas, sniedzot atsauksmes un paskaidrojumus pieprasījumā ierosinātos jautājumos.
§ 13. Pilnsapulces, vietu laiku un dienas kārtību valde izziņo vismaz desmit dienas pirms pilnsapulces divos vietējos laikrakstos vai ar pavēstēm. Šādā kārtībā izziņotas pilnsapulces ir pilntiesīgas, ja tanīs piedalās vismaz 45 biedri.
§ 14. Pilnsapulces atklāj biedrības priekšnieks vai tā vietnieks, bet vada no sapulces sevišķi ievēlēts sapulces vadītājs. Sapulču lēmumus un atzinumus ieraksta protokolu grāmatā valdes rakstvedis.
§ 15. Pilnsapulces pieņem savus lēmumus ar vienkāršu klātesošo biedru balsu vairākumu. Lēmumi par biedrības likvidēšanu pieņemami ar 9/10 visu biedru balsu vairākumu.
VI. Runasvīru – delegātu sapulce.
§ 16. Runasvīru – delegātu sapulce ir pilnsapulces pārstāvju sapulce, kas sastāv no trīsdesmit sešiem biedriem – runasvīriem, kurus izvēl kārtējā pilnsapulcē, aizklāti balsojot, uz trim gadiem, pie kam 1/3 no ievēlētiem runasvīriem, kas dabūjuši mazāko balsu skaitu, izstājas no runasvīru sastāva nākošā gadā; gadu pēc tam izstājas turpmākā 1/3 un trešā gadā pēdējā 1/3 runasvīru. Izstājušos runasvīrus var no jauna ievēlēt.
§ 17. Runasvīru – delegātu sapulce izpilda pilnu sapulču lēmumu, pārvalda biedrības un viņas nodaļu mantu, noteic biedrības un viņas nodaļu un komisiju darba kārtību, izstrādā noteikumus valdei, un pieņem statūtu grozījumus. Runasvīru sēdes sasauc biedrības valde vai 1/10 biedrības biedru. Sēdes ir pilntiesīgas, ja viņās piedalās vairāk nekā 1/4 no visiem runasvīriem, biedrības priekšniekam vai viņa uzdevumā tā vietniekam klātesot. Runasvīru sapulce lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu, izņemot jautājumus, kas minēti atsevišķi šinīs statūtos; lēmumi uzskatāmi par pieņemtiem, ja vajadzīgo balsu skaitā ietilpst sēdes vadītāja balss. Ja kāds runasvīrs neapmeklē pusi no visām sēdēm gada laikā bez attaisnojamiem iemesliem, tad viņš uzskatāms par izstājušos no runasvīru sapulces un viņa vietā ievēlams nākošā pilnsapulcē cits runas vīrs.
VII. Valde.
§ 18. Runasvīri ievēl no sava vidus uz trīs gadiem, aizklāti balsojot, ar vienkāršu balsu vairākumu, deviņus valdes locekļus: priekšsēdētāja vietnieku, rakstvedi, mantzini un piecus komisiju vai nodaļu vadītājus, pie kam pēdējie var arī nebūt runasvīri. Valdes priekšsēdētājs ir biedrības priekšnieks. Valde ir biedrības izpildu orgāns, sasauc pilnsapulces, sastāda pārskatus par biedrības darbību un pārstāv biedrību tiesas un citās lietās bez atsevišķas pilnvaras priekšnieka vai viņa uzdevumā tā vietnieka personā. Valdes sēdes sasauc un vada biedrības priekšnieks, vai viņa prombūtnē viņa vietnieks, un tās ir pilntiesīgas, pieciem locekļiem klātesot, to starpā biedrības priekšniekam, vai viņa uzdevumā tā vietniekam. Lēmumi pieņemami ar vienkāršu balsu vairākumu, un uzskatāmi par pieņemtiem, ja vajadzīgo balsu skaitā ietilpst sēdes vadītāja balss. Ikvienam valdes loveklim ir tiesības pārstāvēt biedrību tikai kopā ar vēl vienu valdes locekli.
VIII. Revīzijas un citas komisijas.
§ 19. Kārtēja pilnsapulce, kura sapulcējas uz šo statūtu § 11. noteikumu pamata otrā pusgadā ievēl ar vienkāršu balsu vairākumu, aizklāti balsojot, sešus revīzijas komisijas locekļus un divus kandidātus biedrības notecējušā gada ienākumu un izdevumu pārbaudīšanai. Revīzijas komisijai pilnvaru termiņš ir 1 gads. Revīzijas komisijas locekļus sasauc uz pirmo sēdi ar pavēstēm komisijas loceklis, kas ievēlēts ar lielāko balsu vairākumu, bet turpmākās sēdes sasauc un vada no komisijas locekļiem ar vienkāršu balsu vairākumu ievēlētais priekšnieks. Revīzijas komisija sadala revīzijas darbus starp saviem locekļiem, taisa savus lēmumus ar vienkāršu balsu vairākumu, ziņo nākošai kārtējai pilnsapulcei par revīzijas rezultātiem, iepazīstinādama septiņas dienas iepriekš pilnas sapulces biedrības valdi ar saviem atzinumiem un priekšlikumiem.
§ 20. Atsevišķu biedrības nozaru pārzināšanai un atsevišķu uzdevumu izpildīšanai runasvīru sapulce var nodibināt īpašas komisijas, kuras darbojas saskaņā ar statūtiem un runasvīru sapulces izdotiem noteikumiem.
IX. Vispārējie noteikumi.
§ 21. Par visām biedrības pilnsapulcēm vedami protokoli, kas nolasāmi pieņemami un parakstāmi no pilnsapulces vadītāja un rakstveža.
§ 22. Visi jautājumi, kuri nav statūtos īpaši minēti, izlemjami biedrības sapulcēs ar vienkāršu balsu vairākumu un atklāti balsojot, bet ja pieci no klātesošajiem sapulces dalībniekiem vēlas aizklātu balsošanu, tad jābalso aizklāti. Balsīm līdzīgi daloties, uzskatāms par pieņemtu tas lēmums, par kuru nobalso vairāk nekā puse no klātesošajiem biedriem.
X. Biedrības likvidācija.
§ 23. Biedrību var likvidēt uz pilnsapulces lēmumu ar 9/10 visu biedru balsu vairākumu. Pēdējā gadījumā pilnsapulce var nodot likvidācijas darbus valdei vai arī ievēlēt atsevišķu likvidācijas komisiju no mazākais trim personām. Likvidācijas komisijai jāsasauc likvidācijas sapulce, kura izpilda biedrības saistības, bet izlieto biedrības pārpalikušo mantu saskaņā ar pilnsapulces lēmumus.
§ 24. Pēc likvidācijas nobeigšanas likvidatori sastāda pārskatu par savu darbību, kuru iesniedz biedru pilnsapulcei caurlūkošanai un apstiprināšanai. Par likvidēšanas lēmuma pieņemšanu un likvidācijas nobeigšanu likvidatori ziņo Latvijas Republikas Uzņēmumu Reģistram un publicē “Valdības Vēstnesī”.
Dibinātāju pilnvarotie parakstīt statūtus:
Ditta Rietuma
Edvīns Čulkstēns
—————————————————————————————————————-
Iespējams, ka LBai būtu bijis vieglāk uzsākt darbu, ja dibinātāji būtu par statūtu pamatu izmantojuši nevis 11938. gada, bet gan 11923. g. statūtus, kurus var lejuplādēt šeit
—————————————————————————————————————–