Nāciet aktīvi strādāt Latviešu Biedrības komisijās, esošajās vai Jūsu jaunveidotajās! Komisiju lapas atrodamas uzliekot marķieri uz Darbs LB Komisijās – atklājas 7 komisijas. Piesakieties info@labie.lv vai zvaniet 29811064
Stāsta Valdis Freimantāls, Latviešu Biedrības goda tiesnesis, kas Rīgas Latviešu Biedrībā 90-tajos gados izveidoja bērnu un kultūras aizstāvju komisiju:
Latviešu biedrības bija latviešu nacionālo kultūru dominējošā un galvenā īpatnība ar ko latviešu nacionālā kultūra atšķīrās no visu pārējo pasaules zemju un tautu kultūrām. Jo nevienā valstī nekur pasaulē nebija tā, ka valsti pārklātu absolūti demokrātisks stacionārs, konstantas vietas, kuras visi cilvēki zina, kur nav nekāda slepenība, kur cilvēki var piedalīties un, izveidojot komisijas pa visām interešu jomām, darboties tieši tajā jomā, kas viņus visvairāk saista. Komisiju skaits var būt neierobežots. Tajās satiekas tie cilvēki, kuri jūtas kompetenti kādā lietā un kuru risinājumu viņi vēlas atrast. Tas ir latviešu nacionālās kultūras augstākais sasniegums, kur droši var teikt, ka līdzīgu analogu nav nekur citur pasaulē. Latvija ir superkulturāla valsts, kura pirmā izveidoja šādu struktūru, kur katram tautas pārstāvim bija brīva pieeja uz diskusiju un analītisko telpu, kuras vieta ir visiem zināma un viņiem nemainīga un tā ir svēta. Tikai pateicoties Rīgas latviešu biedrības darbībai pēc 55 gadiem izveidojās Latvijas valsts. Jo kā gan citādi varēja rasties valstiskā doma un valstiskā ideja? Jaunstrāvnieki un izglītoti cilvēki, tie visi smēlās savu iedvesmu un savu latvisko kopības sajūtu tikai un vienīgi latviešu biedrībās.
Bez šaubām atjaunot Latviešu biedrību darbību visā Latvijā, tas ir jautājums numur viens. Caur partijām ir radīta bezatbildība, bet Latviešu biedrības veidoja personīgu atbildību. 1900. gadā Latvijā Kurzemē bija 200 Latviešu biedrību, Vidzemē – 600. Visas tās bija absolūti katram latvietim pieejamas un tur varēja piedalīties, diskutēt, izstrādāt rezolūcijas, dokumentus un apspriest visus latviešiem nepieciešamos aktuālos jautājumus. Šodien tā vairs nav. Piemēram, Rīgas Latviešu biedrības telpās latviešiem nav iespējams rīkot sapulces. Es gribētu vērst uzmanību uz pašiem galvenajiem notikumiem, kas ir notikuši Latvijā šajos 18 gados. No 1993. gada Latvijā sākās latviešu pašnāvību bums. Kādēļ tas tā notika? Tādēļ, ka latviešiem nebija iespējams privatizēt savus dzīvokļus, jo latvieši Latvijā ir diskriminēti. Par šo jautājumu neviens neveic un nerosina diskusiju, šo jautājumu noklusē visur. Tad, kad no visa valsts īpašuma cilvēkiem bija iespējams iegūt savā īpašumā dzīvokļus, milzīgai daļai latviešu nebija tādas iespējas, jo viņi dzīvoja saimnieka mājās. Kā viņš var privatizēt dzīvokli par saviem sertifikātiem, ja viņš dzīvo saimnieka mājā? Nekādi! Līdz ar to radās milzīgs skaits latviešu, kuriem nebija iespēju ar savu ģimeni dzīvot drošā, pastāvīgā tēva mājā vai savā dzīvoklī. Tas noveda latviešus līdz pašnāvību milzīgiem apmēriem. Skaitu vajadzētu noskaidrot, bet tas ir virs 10 000 cilvēku noteikti. Par šo jautājumu noteikti mums jārunā.
Latvija ir teritorija, kurā visi sazinās latviešu valodā. Šajā valodā ir radies tāds jēdziens „latviešu biedrības”. Katrā apdzīvotā vietā Latvijā ir senas latviešu biedrības ēkas. Vajadzēja izdot tādu karti, lai visi zinātu, ka visur, kur latvieši dzīvo, ir latviešu biedrības. Šīs vietas ir jāatjauno. Tas ir dabisks process, ja mēs cienām savu kultūru un Tautu. Šī kultūra tika iznīcināta 1940. gadā ar Blauva pavēli tika likvidēta Rīgas latviešu biedrība (RLB) un biedrības ēka Rīgā, Merķeļa ielā 13 tika nodota PSRS bruņotajiem spēkiem. Un ēkas augšejais stāvs bija komisiju telpas, kas vēl šobaltdien netiek izmantotas un tiek plānots pārbūvēt tās merkantīliem mērķiem, jo RLB nestrādā pēc brīvvalsts laika statūtiem, pieļaujot tikai ārišķīgu darbošanos teatrālās sfērās, bez Latviešu Tautas tiesību aizsardzību sekmējošiem pašvaldības procesiem. RLB varu atdod partijām, kas nav Satversmē pat minētas, bet Latviešiem lai tur pulcēties ir jāmaksā bargu naudu, kuras Latviešiem šajos laikos nav. Latviešu Tiesības aizsargājošos RLB nepieņem par biedriem un liedz darboties tās komisijās. Tāpēc tas, ka tagad pastāv Latviešu Biedrība, kur ikviens var veikt darbu LB komisijās, ir liels kultūrvēsturisks sasniegums.
Komisiju izveides iedvesmai uzruna 2013. g. pavasara sapulcē
Top vēl sekojošas komisijas
- Domstarpību Risināšanas Komisija
metodikas saite iesācējiem http://www.bti.gov.lv/files/text/mediacija_skolas_bti.pdf
- Mākslas, Literatūras un Kīno Komisija
- Varas Sijāšanas Komisija